Latvijas savvaļas dzīvnieki

Stirna ir mazākais un visbiežāk sastopamais Latvijas pārnadzis. Tā mīt mežmalās, krūmājos, jaunaudzēs un lauku tuvumā — tur, kur mijas barība un patvērums.

Meža cūka ir visēdājs, kas dzīvo ģimenes grupās, ko vada pieredzējušas mātītes; pieauguši tēviņi (kuiļi) bieži turas atsevišķi.

Staltbriedis ir lielākais Latvijā sastopamais īstais briedis. Tas apdzīvo plašus mežu masīvus, kas mijas ar laukiem un pļavām.

Alnis ir lielākais Latvijas savvaļas dzīvnieks. Tas dod priekšroku mitriem mežiem, purvu malām un jaunaudzēm, kur barojas ar koku un krūmu zariem, mizu un dzinumiem.

Rudā lapsa ir viens no plašāk izplatītajiem Latvijas plēsējiem. Tā sastopama gan mežā, gan lauku ainavā un apdzīvotu vietu nomalēs.

Jenotsuns ir svešzemju suga, kas Latvijā ieviesusies 20. gadsimtā no Austrumāzijas. Tas dod priekšroku mitrām vietām — ūdeņu krastiem, purviem un mitriem mežiem.

Latvijā sastopamas divas zaķu sugas: pelēkais zaķis, kas dod priekšroku atklātai lauku ainavai, un baltais zaķis, kas biežāk mīt mežos un purvos. Huntgate tos apvieno vienā grupā “Zaķis”.

Āpsis ir viens no lielākajiem caunu dzimtas pārstāvjiem Latvijā. Tas dzīvo plašās, paaudzēm ilgi izmantotās alās, ko parasti ierīko mežos un pauguros.

Eirāzijas lūsis ir vienīgā savvaļas kaķu suga Latvijā. Tas apdzīvo plašus, mierīgus mežu masīvus un ir slepens vientuļnieks ar lielu teritoriju.