Stirna ir mazākais un visbiežāk sastopamais Latvijas pārnadzis. Tā mīt mežmalās, krūmājos, jaunaudzēs un lauku tuvumā — tur, kur mijas barība un patvērums.
Stirnas barojas ar lapām, pumpuriem, dzinumiem, zālaugiem un lauksaimniecības kultūrām. Parasti tās ir aktīvākas rītausmā un krēslā, ziemā bieži turas nelielos baros.
Stirna — biežākie novērojumu apstākļi:
Balstīts uz biežāk sastopamajiem apstākļiem vēsturiskajos meža kameru novērojumos (absolūts skaits, ne aktivitātes likme).
Aktivitāte pa diennakts stundām
Novērojumu skaits pēc lokālā laika.
Sezonalitāte pa mēnešiem
Aktīvākais mēnesis izcelts dzeltenā krāsā.
Mazākais Latvijas pārnadzis — pieaugusi stirna sver vien 20–30 kg.
Tai ir aizkavēta embrija attīstība: pārošanās notiek vasarā, bet īstā augļa augšana sākas tikai ziemā, tāpēc kazlēni piedzimst pavasarī.
Āži katru gadu nomet un no jauna ataudzē ragus, kas augšanas laikā klāti ar samtainu ādu.
Vasarā āzis bieži turas nelielā teritorijā — dažu desmitu hektāru platībā.
Kad stirnu aktivitāte ir vislielākā?
Huntgate meža kameru novērojumos stirnu kadru visvairāk ir ap plkst. 06:00 (agrā rītā). Stundu grafiks rāda, kā novērojumi sadalās pa diennakti.
Kurā mēnesī stirnu novērojumu ir visvairāk?
Mēnesis ar visvairāk stirnu novērojumiem ir decembris. Sezonas grafiks rāda, kā novērojumu skaits mainās gada laikā.
Kādos laikapstākļos stirnu novērojumu ir visvairāk?
Visvairāk stirnu novērojumu reģistrēts pie temperatūras 0..10°C un gaisa spiediena 1010–1020 hPa. Tas ir absolūts novērojumu skaits, nevis aktivitātes likme.
Kā uzzināt, kad stirnu aktivitāte būs lielāka manā apvidū?
Huntgate aktivitātes prognoze apvieno vēsturiskos meža kameru novērojumus ar tuvāko dienu laikapstākļu prognozi izvēlētajā vietā un parāda aktivitātes indeksu pa stundām un dienām.
Dati: Huntgate meža kameru novērojumi Latvijā, apkopoti valsts mērogā bez precīzām kameru atrašanās vietām. Sugas sašķiro lietotāji un MI; lietotāja šķirojums vienmēr ir noteicošais.