Rudā lapsa ir viens no plašāk izplatītajiem Latvijas plēsējiem. Tā sastopama gan mežā, gan lauku ainavā un apdzīvotu vietu nomalēs.
Lapsas galvenokārt medī sīkos grauzējus, bet ēd arī putnus, kukaiņus, ogas un maitu. Aktīvākas tās parasti ir krēslā un naktī.
Lapsa — biežākie novērojumu apstākļi:
Balstīts uz biežāk sastopamajiem apstākļiem vēsturiskajos meža kameru novērojumos (absolūts skaits, ne aktivitātes likme).
Aktivitāte pa diennakts stundām
Novērojumu skaits pēc lokālā laika.
Sezonalitāte pa mēnešiem
Aktīvākais mēnesis izcelts dzeltenā krāsā.
Izcila dzirde — saklausa grauzējus zem sniega un veic raksturīgu lēcienu tiem virsū.
Ārkārtīgi pielāgoties spējīga: sastopama gan dziļā mežā, gan lauku un pilsētu nomalēs.
Riests notiek ziemā; kucēni piedzimst pavasarī alā.
Pārtiek galvenokārt no sīkajiem grauzējiem, tāpēc ir noderīga lauksaimniecībai.
Kad lapsu aktivitāte ir vislielākā?
Huntgate meža kameru novērojumos lapsu kadru visvairāk ir ap plkst. 21:00 (naktī). Stundu grafiks rāda, kā novērojumi sadalās pa diennakti.
Kurā mēnesī lapsu novērojumu ir visvairāk?
Mēnesis ar visvairāk lapsu novērojumiem ir marts. Sezonas grafiks rāda, kā novērojumu skaits mainās gada laikā.
Kādos laikapstākļos lapsu novērojumu ir visvairāk?
Visvairāk lapsu novērojumu reģistrēts pie temperatūras 0..10°C un gaisa spiediena 1020+ hPa. Tas ir absolūts novērojumu skaits, nevis aktivitātes likme.
Kā uzzināt, kad lapsu aktivitāte būs lielāka manā apvidū?
Huntgate aktivitātes prognoze apvieno vēsturiskos meža kameru novērojumus ar tuvāko dienu laikapstākļu prognozi izvēlētajā vietā un parāda aktivitātes indeksu pa stundām un dienām.
Dati: Huntgate meža kameru novērojumi Latvijā, apkopoti valsts mērogā bez precīzām kameru atrašanās vietām. Sugas sašķiro lietotāji un MI; lietotāja šķirojums vienmēr ir noteicošais.